Papa, Pānia Christine2016-05-262016-05-261997Papa, P. C. (1997). Kūpapa Ki Raro, Titiro Ake (Thesis, Te Tohu Paerua a te Kura Mātai Tōpū Tāngata). University of Waikato, Hamilton, New Zealand. Retrieved from https://hdl.handle.net/10289/10266https://hdl.handle.net/10289/10266Ko tā te kaituhi e manaleo nei i roto i tēnei tuhinga, kia āta tirohia he aha ngā huarahi i whāia ai e ngā iwi o Pōhara, hei kawe i a rātou mai i te pōharatanga ki te oranga tonutanga; mai i te noho marara ki te noho tahi; mai i te korekore ki te ao mārama. Ko te tuarua o ngā pātai kei mua i taleu aroaro, he wānanga mena i tutuki pai ngā kaupapa i wawatahia ai e rātou. E rua ngā kārero matua e toko ake ana i roto i ahau hei taumarumaru mō ngā whakaaro me ngā kōrero kua whaleatakotoria i te tuhinga nei, hei whakautu i ngā pātai matua e rua ō runga ake nei. Tuatahi, 'Ko te amorangi ki mua, ko te hāpai ō ki muri'. E hāngai ana tēnei whakataukī ki te pūmautanga o ngā whakaaro o ngā tūpuna o Pōhara ki ngā kaupapa i kōkirihia ai e tō rātou rangatira, me te āhua o tā ngā tūpuna hāpai i aua kaupapa. I te tīmatanga, nā Piupiu Te Wherowhero rātou i arataki. I te rā nei, ko Te Arikinui, Te Atairangikaahu te manu whakataka pōkai i te ata hāpara, e ngāngahu tonu nei i ngā iwi o te marae o Pōhara. Tuarua, 'Kūpapa ki raro, Titiro ake.' Koia tēnei tētehi whakataukī whaleahau i ngā uri whaleatupu o te marae, o Pōhara, kua waihotia e rātou mā hei kupu ārahi i ngā uri i runga i te marae, i roto anō hoki i te ao hou. He hōhonutanga anō tō te whakataukī nei e tika ana kia whakamāramahia i roto i tēnei tuhinga, hei whāki atu i ngā rerenga kētanga o te āhua o te whakaaro o kui mā, o koro mā, me te āhua o tā rātou noho i te wā i a rātou. Ko te whakatau o ngā kōrero, i tutuki pai i ngā tūpuna o te marae o Pōhara ō rātou manako, nā tō rātou kaha ū ki te kaupapa o te Kāhui Ariki, me tō rātou ū ki te kaupapa o te tupuranga o te papakāinga o Pōhara hei marae mō ngā uri whakatupu. Ka noho mai tērā hei whakatohu i tō rātou pakaritanga, me ō rātou whakaaro rangatira hei tauira mā ngā uri whakaheke e whai ake ana i ngā tapuwae o ngā tūpuna. Ko ēnei tuhinga hei whakatinana i te ngākau nui kia waituhia ngā kōrero ā ngā rūruhi, ā ngā koroheke, mō te marae o Pōhara, kei ngaro katoa atu ngēna kōrero e here nei i te ao kōhatu ki te ao hou. Nā te ngākau māhaki o ngā kaumātua i whakaae ai kia tuhia te kaupapa nei, kia puta ai ngā kōrero mō Pōhara ki te ao mārama hei painga mō ngā uri whakatupu. Nā rātou i whakatūwhera te kūaha ki tō rātou ao hei kuhu atu ki roto mā te hunga mahira. Ko ngā kongakonga kōrero i taka iho mai i ō rātou puna mahara, kua kohia-ā-rīpenehia hei taonga tuku iho mō ngā iwi o te marae. E tika ana kia puruhia te mauri o ērā kōrero e ngā whānau me ngā uri o te marae. I tutuki ai te taha rangahau i ngā kōrero kaumātua i te whakatū wānanga, me te uiui kaumātua. I whāia ngā huarahi e rua nei hei kohikohi i ngā kōrero-ā-waha mō te hītori o Pōhara. Arā noa atu ngā painga i kitea, o te noho tahi a ngā kaumātua i runga tonu i te marae, ki te whakawhitiwhiti whakaaro, kōrero hoki mō ngā rā o mua i waenganui i a rātou. Ā, hei whai ake i ngā kōrero i puta i ngā wānanga, i haere maua ko taku matua ki te torotoro i tēnā, i tēnā o ngā kaumātua e mōhio pai ana ki ngā kōrero, hei whakakīkī i ngā whārua, hei whakawhānui hoki i ngā kōrero. I ngāwari ake taku mahi i te haere tahitanga mai o taku matua, hei hoa mōku. Ko tāna, he āta whakamārama atu i te pūtake o te rangahau, he whakamārama hoki i te whakaaetanga o ngā kaumātua ki tērā mahi. I mōhio pai hoki ia ki ngā kōrero whānui mō te marae, ki ngā tāngata ka kōrerohia, ā, nā konā i taea e ia te whiu atu ētehi pātai, te whakamārama hoki i ahau i muri mai mō te āhua o ētehi o ngā kōrero kāore i tino mārama mai ki ahau. I tū hoki taku matua hei piriti i waenganui i te kaikōrero kaumātua me te kaiuiui rangatahi kia whakawhiti pai ai ngā patai me ngā whakautu ki waenganui i ngā taha e rua. Koia tērā taku waimarie i roto i ngā mahi uiui kaumātua, ā, koia hoki i tutuki pai ai tērā taha o te rangahau. I tae mai ki aku ringa tētehi rīpene o tētehi wānanga i hopukina ai i te tau 1978. Nō taua tau, i haere ake ētehi akonga o te Tari Maori o Te Whare Wananga o Waikato, i raro i te maru o Wharehuia Milroy ki te rapu i ngā kōrero mō te marae o Pōhara. Heoi anō, i tō rātou hokinga atu ki te kāinga, kāore te nuinga o ngā kōrero i hopukina. Ka waihotia te take nā kia tārewa, ā, tae rawa ki te tau 1990, kātahi ka riro i a ahau te rīpene kotahi i ora mai, hei āwhina i aku mahi rangahau mō tōku marae. I rapu māramatanga ahau mō te āhua o te noho a te iwi Māori whānui i ngā rā o mua, i roto i nga pukapuka maha kua tuhia kētia. Mō ngā kōrero mō te whenua e tū nei te marae ināianei, i haere ki te Kooti Whenua Māori, ki reira kimi ai i ngā kōrero mō te rohe o Maungatautari whānui, mō te marae o Pōhara hoki. Nā ēnei whaiwhainga, kua puta he kōrero, kua puta hoki he whakaaro hei whakawā i ērā kōrero, hei whakamārama rānei i ērā kōrero, ā, koia tēnei e takoto nei i roto i tēnei tuhinga. Ka huri ināianei ki te wetewetetanga o ngā wāhanga o roto i te tuhinga nei. Nō namata mai anō i tīkina atu ai te rākau i te Wao-nui-ā-Tāne hei tārai i te waka o ōku tūpuna. Tēnei au e tiki atu nei i te rākau hei tauira hanga kōrero mōku. Ko tō te rākau tupu, ki ngā whakaaro o tēnei e tuhi nei, e pērā ana ki te tupu o te kaupapa kia nohoia te marae o Pōhara e tū ana i raro i te maru o Maungatautari. Arā noa atu ngā tauritenga o te tupu o te rākau me tō te marae o Pōhara tupu, mai i ōna pūtakenga hei papakāinga, ki te puāwaitanga o te whakaaro kia tū hei marae mō te mokopuna a te motu, mō ngā un whakatupu, otirā, mō te iwi whānui. E whitu anō ngā wāhanga o tō te rākau tupu e whakatauritehia nei i roto i ngā whārangi o tēnei tuhinga. Ko te whenua tonu hei papa mō te tupu o te rākau, mō te tupu hoki o te marae Nō reira, ka tīmata ake i konā.application/pdfenAll items in Research Commons are provided for private study and research purposes and are protected by copyright with all rights reserved unless otherwise indicated.Thesis2016-05-26