Te kura o Ruatoki 1896 - 1979

Abstract

Ko tēnei tuhinga roa e kōrero ana mō te Kura o Ruatoki i roto i te rohe o te iwi o Tūhoe. I whakatūria he kura i te tau 1896 i runga i te inoi a ngā Koroua ki te Kāwanatanga o taua wā. Hai te Upoko tuatahi, ka whakatakotoria ngā kōrero mō te āhua o te whenua, ngā tāngata me ā rātau nekeneke. Tutū ana te puehu i runga i ngā whakatū waewae ki te iwi, ki te Pākehā hoki mō taua whenua. Hai te Upoko tuarua ka takoto ngā kōrero mō te heke o ngā pānui o ngā inoi, ngā reta a ngā Koroua ki te Kāwanatanga mō te whakatū i tētahi Kura i Ruatoki. Te nuinga o ēnei rauemi i rangahaua, i kitea, i te Whare pukapuka o Pōneke. Ko ētahi i te Whare pukapuka o Tāmaki. Ka tau te tono, ka kitea te tūtukitanga o te ao Pākehā ki te ao Māori, otirā, kua puta te kaupapa i whakatūria ake ai te kura hei whakatangata whenua i ngā tāngata, i ngā aronga hinengaro Māori kia rite ki tō te Pākehā. Hai te Upoko tuatoru ka tirohia ko ngā tuhinga a ngā Tumuaki mai i te tau 1896 ki te tau 1979 mō te Kura o Ruatoki. Ka kite i roto i ā rātau tirohanga te āhua o tā rātau kaihautū i te rerenga o te kaupapa nei. Ko ngā kaihautū i te waka nei, he tūmau noa nā te Kāwanatanga hai whakatō i te Pākehātanga ki roto i te whatumanawa Māori. He tini o te whārua i hinga i roto i ēnei tau i runga i ngā mate urutī, mate tauhou i pā ki roto i te whārua. Ahakoa tērā ka tukuna tonu ngā tamariki ki te kura i runga i te whakapono he oranga ka puta mai i reira. I te tau 1946 ka tū he kura tuarua, he Māori District High School. Ko te nuinga o ngā tamariki o Tawera rāua ko Ruatoki i haere mai ki tēnei kura. Tokoiti ia tau i whiwhi karahipi mō te haere ki ngā kura hāhi o Tīpene rāua ko Wikitōria. Tērā pea he tango atu i ēnei tamariki mai i ngā āhuatanga Māori o te whārua. Hai te upoko tuawhā, ka whakakorehia te kura tuarua. Ko ngā take mō te katinga ka āta whakamāramahia. He mahi nanakia nā te tari Mātauranga me āna āpiha i runga i ngā nekeneke mō tēnei kaupapa. Hai te Upoko tuarima ka whakarerekēhia ngā marautanga ako kia tau ko te kaupapa ako i roto i ngā reo e rua ki roto i te kura. He whakautu tēnei i te kōrero a Richard Benton o te N.Z.C.E.R e kī ana, "Kāore e roa ka ngaro te reo Māori." Koinei te wā i whakapihihia ake ai te kaupapa ako i roto i ngā reo e rua, ā, ka tiritiria ko te kaupapa Rumaki Reo. Hai te Upoko tuaono ko te kōhuretanga o te kaupapa Māori me te puāwaitanga o ngā hinengaro me ngā wairua o ngā tamariki ki te āhua o te ako i ā rātau mahi i roto i tō rātau ake reo. I tīmatahia te kaupapa i te tau 1977. Tae rawa atu ki ngā tau o muri mai kua kitea kē te huringa o ngā ngākau ki te ako. Hai te Upoko tuawhitu ka whakaatahia mai ngā whakanekeneke i raro i tēnei kaupapa. He nui ngā tutukitanga ki ngā ture i te whakatūtanga o ngā Kura mō Āpōpō. Hei whakarāpopototanga i ngā moemoeā me ngā tūmanako ka titiro ake ki ngā waru tekau tau kua pahemo. Kua turuki ki te pō, ki te ao. Kua noho te pukenga o te kupu kōrero, kua taipū ngā kaupapa. Ko taku mahi he whakarārangi i ngā pikinga i ngā hekenga i ngā āhuatanga katoa i mahia i roto i tēnei kura mai kore ka kitea atu he māramatanga he huarahi rānei e tiketike ake ai ngā mahi ako, ngā akoranga, ki ēnei o ā tātau mokopuna o Ngāi Tūhoe e tipu mai nei. Nō reira ka hoki rawa ngā kauhau ki ērā i whakatakotohia mai e ngā mātua tīpuna. Ka tīkina atu te kōrero i reira hai whakatinana i ngā tūmanako mō te wharekura o Ruatoki i tēnei wā.